-
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro eglīte
Kā Ziemassvētku saulīte.
Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.
Lai miers un gaišums mājās,
Lai svētku svētums pāri klājas!
-
Ielas pilnas skaņu liegu.
Esi nu pret visiem labs -
Mīlēt sāks pat sētas stabs.
Atnāks Salatēvs ar maisu,
Sajauks visu svētku gaisu.
Steidzat viņam dziesmas spēlēt,
Vēlējumus daudz, daudz vēlēt,
Ēdamo uz galda celt,
Tīrus sniegavīrus velt.
-
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici, muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi -
Ziemassvētki atnākuši.
-
Ziemassvētki šurpu trauc,
Jaunais gads nav ieradies,
Bet Salatēvs jau piedzēries,
Tie, kas tur vēl tostus sauc,
Pārējie uz māju mauc,
Optimisti laimi vēlē,
Kārumnieki torti šķērē,
Vīri šķērsām dziesmas rauj,
Kāds sapieris jau šampi šauj,
Egle izpušķota glīti,
Puikas trenkā Sniegbaltīti.
-
Aiz aizkariem bāls mēness lūr,
Lai Ziemassvētku mīlestība
Mums spēku, izturību burt.
Slien Ziemassvētki zvaigžņu kāpnes
Uz debesīm, kur Dievi mīt,
Jo sirds jau meklē mīlestību,
Lai zvaigzne šonakt katram spīd.
Ar baltu sniegu atnāk ziema,
Ar baltu katrā sirdī snieg,
Bet Ziemassvētku gaišo prieku
Vēl gadu sirdī glabājiet!
To kluso, svēto mīlestību,
Ko savā sirdī glabājiet,
Šai Ziemassvētku saltā naktī
Ar citu sirdi padaliet.
-
Kas sniega sudrabā
Bij sarmas pieputējis
Un klusēja baltumā.
Bij saule jūtama tāla
Kā nenolaidās glāsts
Pār plecu, pieri vai vaigu,
Kā laimīgas dzīvības stāts.
Bij, it kā svētki būtu,
Kā Ziemassvētku laiks;
Un slaidām eglēm pāri
Bij gaismas vainags maigs.
Es nezināju, kur esmu
Tad pēkšņi attapos:
Tas bija lejas mežā
Pie mājām, kur kavējos.
-
Klusi uz virtuvi zogas
Un, aizsējis priekšautu baltu,
Cep piparkūkas.
Cep ķinkarainus, ķeburainus mēnestiņus
Te deguniem strupiem, te gariem,
Un mīļas zvaigznītes, auseklīšus
Astoņiem stariem.
Cep ragainus velniņus,
Un gailīšus sekstēm jocīgām,
Un pelēnus, pelēnus
Ausīm spicīgām, spocīgām.
Bet sirsniņas runcis Francis
Gādīgi krellēs saver -
Rīt, Ziemassvētku vakarā,
Viņš mincei Muncei dāvās tās.
-
kad sveces ienāk mājā -
ar Adventi tā pimā,otrā, trešā, ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks!
-
Silti vārdi no siltas sirds
šovakar lai sasilda tevi;
Svētku vakars, gaidīts ilgs
Lai iedvesmo ar smaidu tevi
Sapņi lai par īstenību kļūst
Vakarā, kas ar mīlestību pildīts
Svētku aura lai tevī plūst
Sirdī ik stūris lai tiek sildīts
Piparkūku smarža saldā
Piepilda lai mājas mīļās;
Svētku mielasts, kas celts galdā,
Baudā notiesāts lai tiek...
Kaut ar sniega sega baltā
Top plānāka gadu no gada;
Tomēr lai top Tev balti
Svētki, kas šis rindas rada....
-
Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?
Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?
Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa
Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.
-
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.
Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.
Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,
Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
-
Te viņš bija, te viņš zuda,
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.